Latvian New Testament Bible

Mark 14

Mark

Return to Index

Chapter 15

1

 

  Un tūdaļ rīta agrumā augstie priesteri ar vecajiem un rakstu mācītājiem, un visa augstā tiesa apspriedās; un tie, saistījuši Jēzu, aizveda Viņu un nodeva Pilātam. 

 

 


2

 

  Un Pilāts Viņam jautāja: Vai Tu esi jūdu ķēniņš? Bet Viņš atbildēja un sacīja tam: Tu to saki! 

 

 


3

 

  Un augstie priesteri Viņu apsūdzēja daudzās lietās. 

 

 


4

 

  Bet Pilāts atkal jautāja Viņam, sacīdams: Vai Tu nekā neatbildi? Lūk, cik smagi viņi Tevi apsūdz! 

 

 


5

 

  Bet Jēzus neatbildēja vairs nekā, tā ka Pilāts brīnījās. 

 

 


6

 

  Bet svētkos viņš mēdza tiem atlaist vienu cietumnieku, kuru tie prasīja. 

 

 


7

 

  Bet bija viens, vārdā Baraba, kas ar dumpiniekiem bija sagūstīts un kas dumpī bija izdarījis slepkavību. 

 

 


8

 

  Un ļaužu pūlis, sanācis augšā, sāka prasīt, lai viņš tiem dara kā vienmēr. 

 

 


9

 

  Bet Pilāts atbildēja viņiem un sacīja: Vai jūs vēlaties, lai jums atlaižu jūdu Ķēniņu? 

 

 


10

 

  Jo viņš zināja, ka augstie priesteri aiz skaudības Viņu nodevuši. 

 

 


11

 

  Bet augstie priesteri kūdīja pūli, lai labāk tiem atlaiž Barabu. 

 

 


12

 

  Bet Pilāts atkal uzrunāja viņus un sacīja: Ko tad jūs vēlaties, lai es daru ar jūdu Ķēniņu? 

 

 


13

 

  Bet tie atkal kliedza: Sit Viņu krustā! 

 

 


14

 

  Bet Pilāts sacīja viņiem: Ko tad Viņš ļaunu darījis? Bet tie vēl vairāk kliedza: Sit Viņu krustā! 

 

 


15

 

  Bet Pilāts, vēlēdamies ļaudīm iztapt, atlaida tiem Barabu, bet Jēzu šaustīja un nodeva, lai Viņu sistu krustā. 

 

 


16

 

  Bet kareivji ieveda Viņu tiesas pagalmā un sasauca kopā visu pulku. 

 

 


17

 

  Un tie apģērba Viņu purpura tērpā un, nopinuši ērkšķu kroni, uzlika to Viņam. 

 

 


18

 

  Un tie sāka Viņu sveicināt: Sveiks, jūdu Ķēniņ! 

 

 


19

 

  Un ar niedri sita Viņa galvu, un spļāva Viņam, un, ceļus locīdami, pielūdza Viņu. 

 

 


20

 

  Un tie, kad bija Viņu izsmējuši, novilka Viņam purpura drānas un ietērpa to Viņa paša drānās, un veda Viņu, lai Viņu sistu krustā. 

 

 


21

 

  Un viņi piespieda kādu garāmejošo, Kirēnes Sīmani, kas nāca no laukiem, Aleksandra un Rufa tēvu, lai tas nestu Viņa krustu. 

 

 


22

 

  Un tie Viņu noveda uz Golgotas vietu, kas tulkojumā nozīmē: Pieres vieta. 

 

 


23

 

  Un tie Viņam deva dzert vīnu, sajauktu ar mirrēm, bet Viņš nepieņēma. 

 

 


24

 

  Un tie, piesituši Viņu krustā, izdalīja Viņa drānas, mezdami kauliņus, kam ko saņemt. 

 

 


25

 

  Bet tā bija trešā stunda, kad Viņu piesita krustā. 

 

 


26

 

  Un bija uzrakstīts Viņa vainas apzīmējums: Jūdu Ķēniņš. 

 

 


27

 

  Un līdz ar Viņu tie sita krustā divus slepkavas: vienu labajā, otru kreisajā pusē. 

 

 


28

 

  Tā izpildījās Raksti, kas saka: Un ļaundariem Viņš tika pieskaitīts. (Is.53,12) 

 

 


29

 

  Un garāmgājēji zaimoja Viņu un, kratīdami savas galvas, sacīja: Redzi, Tu, kas noplēs Dieva namu un trijās dienās atkal to uzcel, 

 

 


30

 

  Nokāpdams no krusta, glāb pats sevi! 

 

 


31

 

  Līdzīgi arī augstie priesteri izsmēja Viņu un ar rakstu mācītājiem savā starpā sarunājās: Citus Viņš glāba, bet pats sevi nevar izglābt. 

 

 


32

 

  Lai Kristus, Izraēļa Ķēniņš, tagad nokāpj no krusta, lai mēs, to redzēdami, ticētu! Arī tie, kas līdz ar viņu bija krustā sisti, zaimoja Viņu. 

 

 


33

 

  Un sestajai stundai iestājoties, palika tumšs visā zemē līdz pat devītajai stundai. 

 

 


34

 

  Un devītajā stundā Jēzus skaļā balsī sauca, sacīdams: Eloi, Eloi, lema sabahtani! Tulkojumā: MansDievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis? (Ps.21,2; Mt.27,46) 

 

 


35

 

  Un daži no klātesošajiem, to dzirdēdami, sacīja: Redzi, Viņš sauc Eliju. (Ps.21,2;Mt.27,46) 

 

 


36

 

  Bet viens aizsteidzās un, piesūcinājis sūkli etiķī un piestiprinājis to niedrei, deva Viņam dzert, sacīdams: Pagaidiet, redzēsim, vai Elijs nāks un noņems Viņu. 

 

 


37

 

  Bet Jēzus, stiprā balsī iesaucies, atdeva savu Garu. 

 

 


38

 

  Un priekškars dievnamā pārplīsa divās daļās no augšas līdz apakšai. 

 

 


39

 

  Bet simtnieks, kas iepretim stāvēja, redzēdams, ka Viņš, tā saukdams, nomira, sacīja: Patiesi, šis Cilvēks bija Dieva Dēls! 

 

 


40

 

  Bet bija tur arī sievietes, kas no tālienes skatījās; starp viņām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba Jaunākā un Jāzepa māte, un Salome. 

 

 


41

 

  Tās, kad Viņš bija Galilejā, sekoja Viņam un kalpoja Viņam, un daudzas citas, kas atnāca Viņam līdz uz Jeruzalemi. 

 

 


42

 

  Un kad vakars jau bija iestājies, jo bija sagatavošanas diena, kas ir pirms sabata, 

 

 


43

 

  Nāca Jāzeps no Arimatejas, ievērojams padomnieks, kas pats arī gaidīja Dieva valstību, un, iegājis droši pie Pilāta, lūdza Jēzus miesas. 

 

 


44

 

  Bet Pilāts brīnījās, ka Viņš jau ir nomiris. Un viņš, simtnieku pieaicinājis, jautāja tam: Vai Viņš jau miris. 

 

 


45

 

  Un dabūjis to no simtnieka zināt, viņš atvēlēja Jāzepam Jēzus miesas. 

 

 


46

 

  Bet Jāzeps, nopircis audeklu un noņēmis Viņu, ietina audeklā un ielika Viņu kapā, kas bija izcirsts klintī, un pievēla kapa durvīm akmeni. 

 

 


47

 

  Bet Marija Magdalēna un Marija, Jāzepa māte, novēroja, kur Viņu noliek. 

 

 


Mark 16

 

 

 

 

HTMLBible Software - Public Domain Software by johnhurt.com

 


Other Items are Available At These Sites: